Smaga, dzīvībai bīstama, ģeneralizēta vai sistēmiska paaugstinātas jutības reakcija (bieži IgE-mediēta).

Izslēgt elpceļu obstrukciju; bronhospazmu; hipovolēmiju; gaisa/gāzes emboliju; sasprindzes pneimotoraksu; sirds tamponādi; septisku šoku; anestētiķa pārdozēšanu; kaulu cementa implantācijas sindromu; amnija šķidruma emboliju.

Brīdiniet komandu, apturiet operāciju, sauciet palīdzību.

Identifikācija (biežums)

  • Kardiovaskulāra (75%) — kardiovaskulārs kolapss, hipotensija, bradikardija, sirdsdarbības apstāšanās.
  • Bronhospazma (40%).
  • Ādas (72%) — eritēma, nieze, nātrene.
  • Angioedēma (12%).

Tūlītēja rīcība

  • Sauciet palīdzību, sagādājiet reanimācijas ratiņus.
  • Pārtrauciet visas infūzijas un šķidrumus.
  • Dodiet 100% skābekli, intubējiet traheju, ja nepieciešams.
  • Novietojiet pacientu ar galvu uz leju, paceliet kājas.
  • Pārbaudiet sirds izsviedi / dzīvības pazīmes.

Ja sistoliskais TA <50 mmHg vai sirdsdarbības apstāšanās — sāciet KPR

Adrenalīns — divi vadlīniju varianti

A — UK (Association of Anaesthetists 2021 / Resuscitation Council UK 2024):

  • Pieaugušie un bērni >12 g.: IV/IO 50 µg (0,5 ml 1:10 000) — var titrēt 10–50 µg pēc atbildes; vai IM 0,5 mg (0,5 ml 1:1000).
  • Bērni <12 g.: IV 1,0 µg/kg (0,1 ml/kg 1:100 000); IM 10 µg/kg (0,01 ml/kg 1:1000, max 0,5 ml).
  • Ja vāja atbilde uz bolusiem — sāciet adrenalīna infūziju (RCUK 2024: infūzija priekšroka pār atkārtotiem bolusiem).

B — Eiropas graduēta titrēšana (SFAR/ESAIC; starpt. konsensa Garvey et al. 2019; Ring–Messmer pakāpes):

  • 1. pakāpe (tikai ādas): adrenalīns nav nepieciešams.
  • 2. pakāpe (mērena — hipotensija, tahikardija, bronhospazma): 10–20 µg IV boluss.
  • 3. pakāpe (dzīvībai bīstams kolapss): 100–200 µg IV boluss, atkārto ik 1–2 min.
  • 4. pakāpe (sirdsdarbības apstāšanās): 1 mg IV + KPR.
  • Ja nav IV pieejas/monitoringa — IM 0,5 mg.

Abi varianti: titrē pēc atbildes; vairums reakciju atbild uz 1–2 devām. Atbildes trūkums uz 2 devām = refraktāra anafilakse → eskalācija.

Šķidrumi

  • 0,9% NaCl vai Hartmaņa šķīdums ātri (pieaugušajam 500–1000 ml, bērnam 20 ml/kg). Nelietot koloīdus.

Sekundārā rīcība

  • Inhalējams Salbutamols/Ipratropijs un apsveriet IV bronhodilatatoru smagas/noturīgas bronhospazmas gadījumā.
  • Hidrokortizons vairs netiek rekomendēts rutīnā; var apsvērt refraktāras anafilakses gadījumā pēc sākotnējās reanimācijas.
  • Ne-sedējoši antihistamīni (priekšroka pār Hlorfenamīnu) ādas simptomiem — tikai pēc reanimācijas.
  • Paņemiet pirmo seruma triptāzi, cik drīz vien iespējams.
  • Ja stāvoklis neuzlabojas — ITN palīdzība.
  • Ja nav cita izraisītāja — noņemiet hlorheksidīnu/lubrikantu/lateksu no pacienta tuvuma.

Triptāze un turpmākā rīcība

  • 1. triptāze — pēc iespējas ātrāk pēc sākuma (pēc ārstēšanas uzsākšanas).
  • 2. triptāze — 1–2 h pēc simptomu sākuma.
  • 3. triptāze — pēc 24 h vai atveseļošanās laikā (bāzes līmenis).
  • Reģistrējiet visus medikamentus/infūzijas ar laikiem.
  • Nosūtiet pie klīniskā imunologa/alergologa ar anestēzijas un operācijas karti.
  • Ziņojiet par zāļu blakni Zāļu valsts aģentūrai (ZVA).
  • Atzīmējiet pacienta kartē/aprocē brīdinājumu; apsveriet MedicAlert aproci pēc formālas diagnozes.
Diferenciāldiagnozes
Elpceļi

Laringospazma; stridors elpceļu obstrukcijas dēļ (audzējs, abscess)

Elpošana

Bronhospazma, astma; sasprindzes pneimotorakss; plaušu tūska

Asinsrite

Sirdsdarbības apstāšanās; miokarda infarkts; sirds tamponāde; PE; hipotensija (masīva asiņošana)

Anestēzija

Anestētiķa pārdozēšana / medikamenta kļūda; tauku embolija; amnija šķidruma embolija; gaisa/gāzes embolija; kaulu cementa implantācijas sindroms; transfūzijas reakcija

Galvenie padomi
  • Anafilakses izslēgšana ir kritisks solis jebkurā neizskaidrojamas hipotensijas, bronhospazmas, kapnogrāfijas zuduma vai jaunas eritēmas gadījumā.
  • Izsitumu var nebūt, kamēr nav atjaunots asinsspiediens un ādas perfūzija. Izsitumu trūkums nenomierina.
  • Anafilakse var aizkavēties pie lateksa, antibiotiku vai koloīdu iedarbības.
  • Trahejas intubācija var būt apgrūtināta elpceļu tūskas dēļ — ķirurģisks elpceļš var glābt dzīvību.
  • Antibiotikām nav “testa devas” jēgas; anafilakse ir imunoloģiska kaskādes reakcija.
  • Nav pierādījumu, ka jāizvairās no Propofola pie olu/sojas/riekstu alerģijas (ražošanā olbaltumi tiek denaturēti).
  • Apsveriet lateksa alerģiju pacientiem ar augļu (banāns, kivi, avokado, papaija) alerģiju — krusteniska reaktivitāte.
  • Biežākie izraisītāji: antibiotikas, MR, krāsvielas, koloīdi, hlorheksidīns, lubrikanti, latekss.
Ja simptomi neuzlabojas Sauciet palīdzību, apturiet operāciju. Iesaistiet ITN kolēģus.

Saīsinājumi: IM — intramuskulāri; IO — intraosāli; IV — intravenozi; KPR — kardiopulmonāla reanimācija; MR — muskuļu relaksants (NMBD); PE — plaušu embolija; TA — asinsspiediens; ZVA — Zāļu valsts aģentūra.

Avoti
  1. Quick Reference Handbook — Guidelines for crises in anaesthesia (Anaphylaxis). Association of Anaesthetists, 2021. (Creative Commons; pielāgots latviešu valodā — pārbaudiet pret oriģinālo QRH versiju.)
  2. A variants: Association of Anaesthetists 2021; Resuscitation Council UK 2024 — perioperatīvas anafilakses algoritms (Dodd et al., Anaesthesia 2024) — IV adrenalīns 50 µg, infūzija priekšroka.
  3. B variants: Eiropas/Francijas pieeja (SFAR; ESAIC) un starptautiskais konsenss (Garvey et al., BJA 2019) — graduēta titrēšana pēc Ring–Messmer pakāpes (10–20 / 100–200 µg / 1 mg IV).
  4. ERC (European Resuscitation Council) 2021: IM adrenalīns 0,5 mg — pirmā izvēle; IV boluss 20–50 µg vai infūzija refraktāras / speciālista aprūpes apstākļos.
  5. Ziņošana par zāļu blakni — Zāļu valsts aģentūra (ZVA), Latvija.