Sistoliskā asinsspiediena pazemināšanās >20% no sākotnējās vērtības.
Brīdiniet komandu; ja iespējams — pauzējiet operāciju.
- Palieliniet skābekļa piegādi
- Palieliniet SGP, dodiet 100% O₂. Pārliecinieties, ka mērītais FiO₂ tuvojas 100%.
- Apstipriniet kontūra savienojumus un cirkulārā kontūra vārstu brīvu kustību.
- Pārbaudiet ventilatora plēšas / rezervuāra maisa kustību un APL vārsta pareizu iestatījumu.
- Elpceļi
- Pārbaudiet elpceļu ierīces stāvokli un papildu trokšņus (stridors, spazma, sēkšana).
- Apstipriniet ETCO₂ līknes formu.
- Pārbaudiet elpceļu ierīces caurlaidību (elpošanas trokšņi, atsūkšanas katetrs).
- Palpējiet trahejas stāvokli (sasprindzes pneimotorakss).
- Elpošana
- Apstipriniet vienmērīgu divpusēju gaisa ieplūdi un normālus elpošanas trokšņus, lai izslēgtu pneimotoraksu.
- Pārbaudiet elpas tilpumu, frekvenci un plaušu komplianci manuālas ventilācijas laikā.
- Pārbaudiet vidējo elpceļu spiedienu un PEEP; izslēdziet paaugstinātu intratorakālu spiedienu kā cēloni.
- Asinsrite
- Atkārtoti pārbaudiet asinsspiedienu, sirdsdarbības frekvenci, ritmu un perfūziju.
- Bez katastrofālas asiņošanas smagu hipotensiju ārstējiet kā anafilaksi.
- Ārstējiet bradikardiju ar antiholīnerģisku līdzekli.
- Apsveriet vazopresoru un galvas-uz-leju pozīciju.
- Dodiet šķidruma bolusu (250 ml), ja ir sinusa tahikardija; ne-sinusa tahikardiju vadiet pēc ALS protokoliem.
- Apstipriniet asins zudumu ar ķirurgu komandu. Nosveriet kompreses, pārbaudiet atsūkšanas pudeles, pārklājus un grīdu uz slēptām asinīm.
- Lūdziet ķirurģisku “pack and pause”, lai koriģētu hipovolēmiju, ja asiņošana apstiprināta.
- Izlaidiet pneimoperitoneju vai zarnu dilatāciju (endoskopija), lai palielinātu venozo atplūdi.
- Apsveriet un izslēdziet diferenciāldiagnozes (skat. blakus).
- Anestēzija
- Izslēdziet pārmērīgu anestēzijas dziļumu.
- Izslēdziet medikamenta kļūdu; izmetiet un nomainiet daļēji lietotas šļirces.
Dziļa hipoksēmija
Sasprindzes pneimotorakss; paaugstināts intratorakāls spiediens
Primāri kardiogēns (aritmija, išēmija, vārstuļu patoloģija)
Anafilakse
Hipovolēmija
Samazināta venozā atplūde (pneimoperitonejs vai aortokavāla kompresija)
Gāzes, tauku, asins vai amnija šķidruma embolija
Sepse; Adisona krīze
Augsts spinālais vai epidurālais bloks
Asiņošana; kaulu cementa reakcija
Vagāla reakcija uz ķirurģisku stimulu (acis, dzemdes kakls, sēklinieki, vēderplēve)
Lokālā anestētiķa toksicitāte; pārmērīgs anestēzijas dziļums
- Aktīvi izslēdziet anafilaksi (kardiovaskulārs kolapss, paaugstināts elpceļu spiediens, bronhospazma) — hipotensijas un sliktas ādas perfūzijas kontekstā izsitumu var nebūt.
- Regulāra apstaigāšana ap operāciju galdu un kompresu/atsūkšanas/lauka apskate palīdz sekot asins zudumam.
- Biežākie hipotensijas cēloņi — hipovolēmija, neiroaksiāla blokāde un nevajadzīgi dziļa anestēzija — tie var pastāvēt vienlaikus!
- Ņemiet vērā pacienta pastāvīgo medikamentu ietekmi, īpaši AKE-inhibitorus un ARB.
- Ilgstoša preoperatīva badošanās vai palielināti zudumi (nazogastrāli, vemšana, “trešā telpa”, drudzis) rada hipovolēmiju — apsveriet IV šķidrumus pirms anestēzijas.
Saīsinājumi: AKE — angiotenzīnu konvertējošais enzīms; ALS — uzlabota dzīvības uzturēšana; APL — regulējams spiediena ierobežošanas vārsts; ARB — angiotenzīna receptoru blokatori; ETCO₂ — izelpas CO₂; FiO₂ — ieelpas skābekļa frakcija; PEEP — pozitīvs izelpas beigu spiediens; SGP — svaigās gāzes plūsma.
Avoti
- Quick Reference Handbook — Guidelines for crises in anaesthesia (Hypotension). Association of Anaesthetists, 2023. (Creative Commons; pielāgots latviešu valodā — pārbaudiet pret oriģinālo QRH versiju.)